Читать книгу Īpaši. Ceļš uz izcilību онлайн

Bet pats ļaunākais nebija pat viņā, bet Žanetā… Viņa kaut kā arī saņēma šo sasodīto spēju, kas, iespējams, arī varēja iziet no kontroles – tas ir laika jautājums. Protams, Žaneta var nepakļauties stihijai…

Deivis pieņēma, ka viņam būs jāuzticas šiem cilvēkiem, jo viņi viņiem palīdzēja. Policija, kas viņus meklēja, bija milzīga problēma turpmākajā dzīvē. Pusaudžiem būtu nemitīgi jāslēpjas, jābaidās no katra čaukstiņa un svešiniekiem, un tāda dzīve nav Žanetai.

Kūpers savāca lietas, kuras viņam vakar bija izdevies sakārtot savā istabā. Viņš gribēja doties prom agri, jo, jo ātrāk viņi ieradīsies Filadelfijā, jo ātrāk viņi atrisinās visas problēmas un atgriezīsies Mineapolē kā vesela zaudētāju komanda.

Viņš saprata, ka tālāk viņu sagaida eksperimenti un mēģinājumi atrast zāles pret jebkādām izredzēm. Tas nebūs viegli, tas prasīs ilgu laiku, bet viņš ir gatavs mēģināt, gatavs glābt šos cilvēkus, kuri burtiski ienīst pārmaiņas savā dzīvē.

Izejot no istabas, Kūpers uzaicināja visus savus jaunos draugus uz brokastīm, kuras tika pasniegtas šajā viesnīcā. Viņam nekad agrāk nebija. Stendlers bija viņa partneris, labā roka visas viņa dzīves darbā. Viņš viņam uzticas, bet neuzskata viņu par draugu. Tagad visam vajadzētu būt savādāk. Kūpers var atrast cilvēkus, kuri jebkurā brīdī uzklausīs un palīdzēs sarežģītos jautājumos…

Islijs izgāja no istabas un sekoja Kūperam un pārējiem uz ēdamistabu. Viņas vēders prasīja ēdienu, tāpēc viņa paātrināja gaitu. Kūpers šodien kaut kā apmulsa, meitene to uzreiz pamanīja. Varbūt tas ir Dāvja uzvedības dēļ, vai arī neveiklības dēļ, jo viņu randiņš nenotika vakar.

Brokastis bija ļoti sātīgas un garšīgas, par ko visi bija ļoti priecīgi. Visi pie galda klusēja, iesūkušies ēdiena uzsūkšanā. Lai gan, iespējams, vienkārši nebija ko teikt.

Kūpers pirmais pārtrauca klusumu, nolika malā dakšiņu, padzēra apelsīnu sulu un sāka runāt:

– Pēc brokastīm dodamies uz Filadelfiju, Pensilvānijas štatā, kur dzīvo Sāra. Viņa nopirka manas tabletes.

– Tātad klaiņosim pa štatiem, meklējot cilvēkus ar spējām? – jautāja Dāvijs.