Читать книгу Pēdējās trīs dienas онлайн
– Aizver savu muti! – Kārlis viņam uzkliedza.
Tagad, kad bijām droši lidmašīnā, viņa iztēlotā pieklājība acumirklī atkrita.
"Kāpēc es vienmēr sekoju viņam kā aita uz kaušanu?" – Miroslavs jau neskaitāmo reizi sev pārmeta. Viņš, protams, zināja, ka ir maigs cilvēks. Ķirurgam par mīkstu. Viņš bieži sekoja vadībai un darīja nepamatotas lietas, lai tikai iepriecinātu cilvēku. Piemēram, es nopirku kaklarotu meitenei no Savienības Yulechka. Meitene vienkārši izplūda, uzziedēja, izkusa. Līdz mūža beigām viņš atcerēsies savu dāsnumu, pastāstīs saviem mazbērniem un lepni rādīs viņiem dārgakmeni.
Un Kārlim, lai arī cik daudz laba viņš darītu, viņš to uztver kā pašsaprotamu. Pietiekami. Apnicis tas.
"Es rīt vairs nebraukšu uz Prāgu uz viņa muļķīgo koncertu," nolēma Miroslavs. – Es labāk pierunāšu Yulechkulauzt režīmu. Kārļa nebūs, viņa vecāki arī ir prom… Mums jānopērk vīns. Lai jums labi. Oplatok… Nē, labāk ir siers un desas – viņa ar tādu sajūsmu man teica, ka viesnīcā brokastīs pasniedz īstu salami. Acīmredzot Savienībā pārtikas piegāde ir ļoti slikta.
Vecā lidmašīna negribīgi un lēni, kā vectēvs, kurš visu dzīvē bija redzējis, rāpoja uz pacelšanās pusi.
"Brauciena laiks ir četrdesmit piecas minūtes," sacīja stjuarte. – Lūdzu, piesprādzējiet drošības jostas.
"Nu, puiši, tagad vissvarīgākais," Kārlis klusi teica.
par ko viņš runā? Miroslavs paskatījās uz rokmūziķiem. Kolba jau pazudusi, viņi sēž savos krēslos, koncentrējušies, nopietni…
Un, tiklīdz dēlis sasniedza augstumu, "blaktis", it kā pēc komandas, izlēca no savām vietām.
"Uz tualeti, lūdzu, pa vienam," stjuarte nekavējoties pielēca viņiem klāt.
Kārlis klusi, īgni atgrūda viņu ar plecu kā mušu, un meitene gandrīz nokrita.
– Čau, puis, nomierinies! – Nākamajā rindā sēdošais vīrietis draudīgi piecēlās savā krēslā.
Un tad viņš apklusa. Jo Kārļa un cita mūziķa (Miroslavs nevarēja izdomāt viņa vārdu) rokās blāvi mirdzēja pistoļu stobri.
– Visi klusē! – brālis histēriski kliedza visam salonam.
Un viņa rokaspuisis ar asu kustību pievilka stjuarti sev klāt, pielika ieroci viņai pie vaiga un kliedza: