Читать книгу Laika cilpa онлайн

– Kurš tev iedeva tādas daļas? – Šarovs aizsmakušā balsī jautāja. Viņš bija redzējis daudz cietuma tetovējumu, bet šis skaidri bija no cita laika.

Zinot, cik šī sieviete ir bagāta, viņai pat prātā neienāca, kā viņai izdevās uztaisīt tik šausmīgu tetovējumu un kas viņai lika spert šo soli, kad tagad pat lētajā tetovēšanas salonā to var izdarīt tūkstošreiz skaistāk , modernāks un labāks.

– Vai esat nokavējis savu termiņu? – Viktors neizturēja. Viņš kolonijā redzēja neskaidri līdzīgus dizainus, un parasti tos nēsāja ļoti veci ieslodzītie.

Liza pamāja ar galvu un atgrieza piedurkni savā vietā.

"Tas ir tas, ko es atvedu līdzi no Zarnitsa," viņa teica.

"Oho…" Deniss šokēts teica. – Kā tas ir iespējams, tu joko?

– Es nemaz nejokoju. Es par to daudz domāju un, kā jūs saprotat, līdz šim nevienam to neesmu rādījis. Es nezinu, no kurienes viņa nāca.

– Kas ir čeka? Ārkārtas komiteja? – jautāja Pēteris.

Liza nopūtās un devās uz sava krēsla pusi, bet tad Viktors piecēlās un apturēja viņu ar žestu.

–Vai vari parādīt vēlreiz?

Viņa prātā pazibēja dīvaina, sen aizmirsta atmiņa – to nepārprotami izraisīja šī spontānā demonstrācija, un viņš baidījās, ka nespēs to saglabāt atmiņā.

Liza apņēmīgi pamāja ar galvu.

– Nē.

– Pagaidi, Liza! Lūdzu. Tas ir ļoti svarīgi.

Liza neizlēmīgi apstājās, viņas grezni sarkano matu mops šūpojās, un ausīs pazibēja mazi dimanta auskari.

– LABI. Divas sekundes. Katru reizi, kad es viņu redzu, es gribu amputēt savu roku,” viņa teica neparasti klusā balsī.

– Kāpēc jūs to nepārkrāsojat vai neizņemat? – Deniss bija pārsteigts. – Mūsdienās viņi to viegli izdara.

– Vai mums ir ko dzert? – viņa pēkšņi jautāja.

Aizsedzot vienu roku ar otru, Viktors diskrēti nospieda telefona slēdža pogu. Pat ja fotogrāfija iznāks izplūdusi, pietiks, lai vēlāk izpētītu tetovējumu. Kaut kas viņam teica, ka Liza nekad vairs nerādīs draudīgo zīmējumu.

Viktors paskatījās uz Šarovu, bet viņš tikai paraustīja plecus.

– Piemēram… izņemot tēju…

Pēteris noplātīja rokas.

– Labi, mēs tevi pierunājām. Katram gadījumam paņēmu pudeli. Kā es zināju… – Viņš noliecās, attaisīja sporta somu ar NHL hokeja kluba Vašingtonas Capitals emblēmu un, rakņājoties pa to, izvilka aizkorķētu Chivas Regal viskija pudeli.