Читать книгу Pūķa ēna. Saimniece онлайн
Karājoties otrādi, priecājos, ka vismaz neizkrītu, pateicoties kāpslu un “drošības jostu” līdzībai.
Sefira strauji kustējās, šad tad mainot savu trajektoriju, tagad apstājoties, tagad paātrinot. Man šausmīgi reiba galva, es uzreiz sajutu nelabumu no šādas kustības, un lielāko daļu laika pavadīju ar cieši aizvērtām acīm. Es ļoti gribēju saslapināt kaklu, bet nevarēju aizsniegt kolbu, tāpēc man tas bija jāiztur.
Kad austrumos debesis sāka kļūt gaišākas, zirneklis paātrinājās. Tagad viņa metās, nesapratusi ceļu, pārvarot šķēršļus, it kā to nemaz nebūtu. Tikko bijām sasnieguši salīdzinoši līdzenu apvidu un man radās iespēja iztaisnoties seglos, ko arī izdarīju, lai paņemtu pauzi no karāšanās otrādi. Tieši šajā brīdī pie apvāršņa parādījās Pūķis, kas ar pirmajiem stariem apgaismoja Pūķa virsotni, un… Sefīra pazuda!
Un līdz ar to visa mana improvizētā zirglieta. Protams, es nokritu zemē no pienācīga augstuma.
– Ak! – Nedaudz apstulbusi un pavisam pārgurusi, viņa ar grūtībām piecēlās sēdus, berzējot sasitušās vietas, bet uzreiz atjēdzās un sāka skatīties apkārt: "Sefira!"
Man bija bail, ka esmu saspiedusi savu palīgu, bet nē. Zirneklis izrāpās ārā no kaut kurienes man aiz muguras un, mani apļodams, rikšoja augšup pa taciņu, it kā saritinājies.
– Pagaidi! Es neesmu tik ātrs kā daži!
Precīzāk viss. Visi šeit ir daudz stingrāki un ātrāki par mani. Viņi plaucē un applaucējas, kur es varu sekot līdzi? Es stenēdama piecēlos kājās un vispirms sniedzos pēc dārgās kolbas. Vēl nedaudz, un es vienkārši neizdzīvošu. Esmu šausmīgi noguris…
Kamēr es alkatīgi dzēru buljonu un ūdeni, nākot pie prāta, tas kļuva pietiekami gaišs, lai viegli redzētu pilnīgi kailu vīrieti, kas guļ tālumā.
7. nodaļa. Misija “Sildīt Draklordu”
Steidzīgi uzlikusi abas kolbas uz jostas, es lēnām sāku tuvoties ķermenim. Kad viņa pienāca pietiekami tuvu, lai pareizi ieraudzītu svešinieku, viņa viņu uzreiz atpazina.
– Reginhards Berlians?! Bet kā viņš šeit nokļuva?
Nav šaubu, ka tas ir viņš. Jau pēc mūsu pirmās tikšanās vīrieša tēls man bija stingri iestrēdzis galvā, un portrets manā guļamistabā neļāva aizmirst ņirgājošos vaibstus. Pēc visa, ko man izdevās noskaidrot, viņam vajadzētu palikt tajā pašā alā, kur mēs tikāmies, kā tas notika, ka viņš tagad ir šeit?