Читать книгу Pūķa ēna. Dārgumi онлайн

Vietējo cikāžu dziedāšana man pēkšņi trāpīja ausīs. Tāpat kā agrāk viņi slēpās, un tagad, kad citpasaule pazuda, viņi atsāka orķestra darbību. Man kļuva drebuļi. Vai nu tas bija ļoti forši, vai arī tikšanās ar spoku atstāja tādu efektu, bet es labāk atgriezos gulēt.

Aizslēdzis balkonu, es pavilku durvis, pārbaudot, vai tās ir droši aizslēgtas. Viņa iztaisnoja aizkarus un pa ceļam atgrieza svečturi savā vietā. Uz guļamistabas sliekšņa es jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Aizturējusi elpu, viņa lēnām pagriezās un gandrīz kliedza. Balkons atkal bija atvērts, aizkars tik tikko plīvoja vējā, un tur, ārā, tajā pašā vietā stāvēja sievietes figūra baltā tērpā.

– Nu, es nē! Man pietiek…

Ielecot guļamistabā, es ieslēdzos un atgriezu krēslu sākotnējā vietā, saprotot, ka spoku ar šādām metodēm nevar noturēt. Tas bija kaitinoši. No bailēm es atcerējos “Mūsu Tēvs” un izlasīju to trīs reizes, šķērsojot durvis. Es atkārtoju procedūru ar logu. Vai tas palīdz vai nē, vismaz mana dvēsele jūtas labāk. Es apsedzu galvu ar segu, un… Dīvainā kārtā es aizmigu.

Eirena Smaragda, Torisvena Reach draklords.

Sven Hall pils, Thoriswen's Reach

Sapnis šķita reāls. Kad pamodos, kādu laiku nevarēju noticēt vai šis skūpsts ir īsts vai tikai spoks. Joprojām jūtot viņas lūpu garšu, elpu aizraujoši saldo, vislabāko, es apmulsusi skatījos pa savas guļamistabas blāvo vidi, kurā, kā jau gaidīts, neviena nebija. Bet viņas pirkstu gali joprojām saglabāja ādas siltuma sajūtu, un nāsis plīvoja, cenšoties noķert tikai viņai raksturīgo aromātu…

Bet es biju viens, un uz sterioniem apkārt nebija nevienas ēnas…

Rūgti smaidot, dusmu lēkmē es vairākas reizes ar dūri atsitu pret koka nojumes stabu, un tas neizturēja un saplaisāja. Rāmis izrādījās pārāk smags atlikušajiem trim, to pamatīgi iedragāja melnais pelējums, un visa konstrukcija sabruka tieši man virsū.

Ja kas tāds būtu noticis ar kādu citu, un es būtu vērojis no malas, man būtu sāpējis vēders, bet tagad es nemaz nesmējos. Rūkdama es plosījos, atraisīdamās no trūdošajām lupatu paliekām. Viņš iemeta sienā koka gabalu, kas viņam pienāca pie rokas, un mēģināja piecelties. Un tad nolūza divas gultas kājas, mani pilnībā piebeidzot.