Читать книгу Pūķa ēna. Dārgumi онлайн

Man nebija tie labākie brīži, iedomājoties, kas būtu noticis, ja Cvetkovs būtu mani noķēris baložu mājiņā. Man nebūtu nekādu iespēju pret viņa ieroci.

Un Valečka? Un šeit nav grūti uzminēt, ka mēra meita izsekoja savu neveiksmīgo mīļāko. Es viņu pārāk uzbudināju ar savām ziņām. Viņa varētu būt aizvainota par viņa pēkšņo aiziešanu. Vai arī drošības priekšnieks mūs nodeva? Viņš ir ēnas puisis, viņš varēja melot, ka es nozagu viņa automašīnu, kad aizbēgu, lai pasargātu sevi. Šeit mēs varam izdarīt tikai pieņēmumus.

Bet mani mocīja arī cits jautājums: nez vai tagad esmu atraitne vai vēl nē?

Kaut kas man teica, ka Cvetkovam nebija gandrīz nekādu izredžu. Bet kāpēc tad mani tā uztver? Varbūt Valečka ar tēva palīdzību cenšas noslēpt nozieguma pēdas, atbrīvojoties no liecinieka?

Viņi tevi tagad paņems un iemetīs kādā karjerā, bet ar to viss beidzas…

Es apspiedu jaunu panikas vilni.

Mums vajag nomierināties. Egors noteikti visu izdomās. Varbūt viņš pat visu redzēja un tagad vēro bandītus, un īstajā brīdī viņš tos izglābs. Es ļoti gribēju, lai tas notiek…

Vai princim vajadzētu parādīties arī manā dzīvē? Īsta, bez baltiem zirgiem un mersedesiem, bet ar cēlumu dvēselē…

Tā tas viss notika realitātē, vai arī es to iztēlojos aiz izmisuma, bet man bija cerība, kas deva spēku. Man jāpagaida, līdz ierodas palīdzība, un jāizdomā, ko darīt, ja viņa nenāks…

– Varbūt mums vajadzētu apstāties? – aiz galvas atskanēja nepatīkama un nedaudz strīdīga vīrieša balss.

Es, protams, pieņēmu, ka kāds brauc ar ratiem, un jau sen sapratu, ka te neesmu viens, bet tik un tā apmulsu, pārstādama elpot. Tā ir dīvaina lieta, vārdi šķiet nepazīstami, bet es saprotu nozīmi…

– Vai tu esi traks? – otrs viņam atbildēja – aizsmacis, it kā būtu saaukstējies.

Es pamanīju, ka viņiem abiem bija izteikts "labi" izskats. Neparasti to dzirdēt nepazīstamos vārdos…

Muļķības! Viņi, iespējams, mani ar kaut ko apreibināja, tāpēc es nomācu sevi ar visādām muļķībām. Tā noteikti ir man nezināmas vielas iedarbība. Pārdozēšanas parādīšanās labi iederējās shēmās, ar kurām tādi cilvēki kā Valečka bija pieraduši risināt problēmas. Es jau zināju, pateicoties savam vīram.