Читать книгу Sos! Mans priekšnieks ir asinssūcējs онлайн

– Par ko?

– Lai noskaidrotu, vai ar dokumentu viss ir kārtībā. Snezhana, tas ir. No kurienes tu nāc, skaistulīt?

– No dzemdes. Mēs visi nākam no turienes,” un es atkal nodrebos. Es nebūtu domājis, ka priecāšos redzēt citu zvēru.

– Ak, mūsu priekšnieks ir ieradies. Sņežanočka, atzvani un pajautā, vai ar dokumentu viss kārtībā.

– Nav nekādas vajadzības nevienam atzvanīt. Pirmais nosūtīšanas noteikums ir skatīties, kādu dokumentu sūtāt. Bet neviens no jums nepamanīja, kādas muļķības jūs sūtījāt. Tu esi idiots, jo tevi apbūra Sņežanas Viktorovnas dupsis. Un jūs, jo jūs lūdzāt, lai šis idiots ātri palīdzētu jums nosūtīt dokumentu. Tad jūs droši vien būtu likuši viņam izdrāzties, bet es pārtraucu. Var jau nosūtīt, es atļauju.

"Viņš tā joko, Sņežanočka." Danija ir traumēta persona. Tā ir viņa aizsardzības reakcija. Starp citu, es sevi neiepazīstināju…

"Viņai pietiek zināt, ka esat mans vietnieks." Un nav svarīgi, kā viņu sauc,” viņš pievērš skatienu man.

– Bet kā lai es…

– Tāpat kā visi citi, kad viņi neatceras vai nezina vārdu – "atvainojiet, lūdzu" vai "Vai varat man pateikt." Lai gan viņam jūs varat vienkārši “hei”. Un jā, viņš var iespļaut kafijā, kad vien vēlaties. Starp citu, tagad atnes mums divas kafijas.

“Lūdzu, nespļauj,” smaidot saka kopumā ne pārāk sliktais deputāts, tuvojoties Krotova kabinetam.

Neskatoties uz Krotova kārtējo pārbaudi un viņa vietnieka taukainajiem skatieniem, man nez kāpēc paceļas garastāvoklis. Un vai nu no bailēm, vai no tā, ka uzgaidāmajā telpā kļuvis silti, es aizmirstu par aukstumu.

Uzvāru divas kafijas un ar paplāti dodos uz biroju. Un te atkal turpinās pārbaudījums, ko sauc: izturēt divu uz dīvāna sēdošu indivīdu skatienu.

Es nezinu, ko es sagaidu no Krotova brīdī, kad atrodos tieši viņu priekšā. Bet noteikti ne to, ka viņš tik negaidīti un skaļi atsitās pret kafijas galdiņu, it kā kaut kas būtu uzsprādzis. Es arī negaidīju, ka no šī "sprādziena" izlīšu kafiju. Uz viņu…

6. nodaļa

– Dāvā māti! – kliedzot pielec no dīvāna.

– Nav jēgas tā sist pa galdu! – es kliedzu atbildē, satverot paplāti ar plaukstām.